Pagājušās nedēļās bija aktīva diskusija par pensionāriem, pensiju sistēmas ilgspējību un vēl daudz kas. Diskusiju aizsāka Ķīļa kungs ar saviem izteikumiem par nākotni un pensijām. Daudz runāja Labklājības ministrijas pārstāvji. Šodienas ziņa par bezdarba līmeņa samazināšanos man lika uzmest „reālos skaitļus” par pensijām, bezdarbu utml. Viss, ko dzirdēju ir proporcijas un īpatsvari nevis reālās naudas vienības vai prognozes.
Tātad šī bloga ieraksta ekonomiskais jautājums. Cik tad tagad īsti cilvēku ir nodarbināti? Cik tad ir statistiskais bezdarbs jeb cilvēki, kuri ir ekonomiski aktīvajā vecumā, bet nenes valstij ienākumus VSAOI iemaksu veidā. Nerūpējas faktiski par valstī apgādībā esošo nodrošināšanu un formāli par savām vecumdienām.
Šodien publicētā ziņa par bezdarbniekiem ir atrodama: http://bit.ly/nuMAtH. Bezdarbnieki izrādās ir 12,6% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un samazinājums 0,6% salīdzinājumā ar maiju. Mana izpratne par šo informāciju ir, ka “bezdarbnieka statusā” Latvijā ir 12,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šie 12,6% reģistrējas un uztur “bezdarbnieka statusu”, lai saņemtu bezdarbnieka status vai papildus bezdarbnieka mācību bonusus vai 100 LVL līdzdalību.
Cik Latvijā ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju? Skaitļi atrodami viegli Centrālā statistikas biroja mājas lapā: http://alturl.com/zoigh, tātad 2011. gada pirmajā ceturksnī tie bija 1132,5 tūkstoši cilvēku.
Cik Latvijā ir maksā sociālās iemaksas jeb veic pienesumu valsts budzetā? Pēc CSB datiem tai pat linkā minētais skaits nodarbināto Latvijā ir 924,9 tūkstoši cilvēku. Sāku meklēt datus par tiem cik tad īsti MAKSĀ nodokļus no savas darba algas un nonācu VID mājas lapā: http://alturl.com/rtja2, kur pēdējie dati ir par aprīli: pašnodarbināto skaits: 12 939 personas un 741 234 personas kas maksā VSAOI iemaksas jeb nodokļus no darba algas. Tātad faktiski Latvijā no savas darba algas jeb ienākumiem nodokļus maksā 754 173 personas.
Atgriežoties pie “reālajiem skaitļiem”, tātad bez darba vai valsts bezdarbnieki faktiski ir 170 727 personas, jo statistiski ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir 944,3 tūkstoši, bet no tiem 19 400 ir strādājošie pensionāri vecuma grupā no 64-74 gadiem. Latvijā faktiski bez ienākumiem, kas tiek deklarēti valstij un no kuriem tiek maksāti nodokļi ir 33,41% no ekonomiski akt. Iedz..
Neviļus radās jautājumi:
1. Kapēc VID nodokļu maksātāju skaits atšķiras no CSB rādītāja par ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem?
2. Ko dara? Kā pārtiek vai tiek apgādāti tie 318 tūkstoši cilvēku jeb 28% Latvijas darbspējīgo cilvēku. Pēdējie dati par bezdarbnieku pabalstu saņēmējiem ir publicēti VSAA lapā tikai 2010. gadā un pašlaik nav atrodami. Mani aprēķinātie 28% veidojās no iepriekš atrastajiem 33,41% atņemot pabalsta saņēmējus aptuveni 60 tūkstošu cilvēku, balstoties uz VSAA publisko informāciju: http://alturl.com/f669j.
3. Ja tie ir nenodarbināti, kā mums tos aktivizēt un kā gūt no viņiem ienākumus?
4. Ja tie ir „ēnu nodarbinātie”, kā veidot pasākumus, lai viņi būtu ieinteresēti maksāt nodokļus un kā to panākt? Kādas būs darbības to veicināt no jaunajiem politiķiem?
5. Vajadzētu saprast, kas ir ar šiem 28% procentiem, jo ja tas ir neizmantotais jeb nenodarbinātais darba spēks labāku informāciju ārvalstu investoriem nevajadzētu, ka mums ir vairāk kā 33% nenodarbināto. Lieli darba spēka krājumi. Ja valsts nevar tieši gūt ienākumus no šīs iedzīvotāju daļas jādara tas pastarpināti.
6. Valsts statistika un mērinstrumenti nebūt nerāda pareizus skaitļus tas ir pamatsecinājums visai šai matemātikai. Tas bija iemesls papildus izpētei un matemātikai, lai nonāktu līdz „reālajiem ekonomiskajiem skaitļiem”.
