Pēdējās dienās nesekoju līdzi presei un palaidu garām šodienas lēmuma pieņemšanu par labu „tautas bankai”.
Jau pāris nedēļas atpakaļ vēlējos uzrakstīt rakstu par Parex bankas nozīmi Latvijas monetārā politikā un nacionālās bankas nepieciešamību mūsu tautsaimniecībā.

Šobrīd jebkurš, kurš kaut nedaudz saistīts ar tautsaimniecību izjūt vai izprot, ka naudas plūsmas apsīkums, ko bankas gatavas sniegt pakalpojumu veidā kā kredītlīnijas, faktorings jeb pakalpojumi, kas atbalsta un attīsta uzņēmējdarbību vai nodrošina operacionālo darbību ir stratēģiskas valsts ekonomiskajai telpai (ne tikai privātajiem arī valsts uzņēmumiem, pašvaldībām un pašai valstij). Mūsu monetārā sistēma lielā mērā ir veidota balstoties uz skandināvu naudu un bankām. No vienas puses saprotu šo attīstības un privatizācijas procesu, bet valsts neapzinās stratēģisko nepieciešamību pēc nacionālām un tai pat laikā privātām bankām.
Centīšos paskaidrot jēdzienu: „nacionālām un tai pat laikā privātām”. Nacionālās bankas nozīmē, ka banka piesaista noguldījumus un izvieto tos Latvijā. Ļoti pozitīvs piemērs -Parex bankas filiāles Vācijā, kur vāciešu nauda ir mūsu pasta attīstībā ieguldīta vai kādai citai Latvijas pašvaldībai aizdota. Šī banka ne tikai fiziski atrodas Latvijā un pilda tranzīta, termināļa vai noliktavas funkcijas. Viņa ir aktīvi monetāra par labu nacionālām Latvijas interesēm. Viena no lielākajām un aktīvākajām šajā ziņā bija Parex.
Nacionalizējot banku un pašlaik privatizējot ar ERAB naudu, tā vairs nav nacionāla banka un nepilda būtiskāko lomu nacionālo atbalstu. Es necenšos glorificēt K&K, bet šo kungu „Latvijas ietekme” bija saskaņā ar kontrolētu vidi un viņu izvēlēto bankas politiku, kur Latvija bija prioritāte.
Salīdzinājumam „Krājbankai” prioritāte ir Latvijas brands, noguldījumu piesaistīšana, bet statistiski Latvijas nauda „aizplūst” no Latvijas. Savā veidā sanāk jālīmē „Latvijas zaļā karotīte” arī uz bankas durvīm. Vismaz jācenšas to saredzēt.
Ir stratēģiski nepieciešams valstij un mūsu tautsaimniecībai nevis uzturēt pie dzīvības kādu banku, tāds nav šī ieraksta mērķis, bet apzināties būtisku domu nacionālā bankā, kura ne tikai dalītu finanses jeb apkalpotu valsts finansu programmas, ka to dara HIPO banka, bet veidotu šo finansu piesaistes tiltu brīvā tirgū. Šis jautājums ir daudz jūtīgāks un kompleksāks kā liekas pirmajā brīdī. Bankai jābūt filiālēm, atpazīstamām ārzemēs, uzticību rosinošai un spēcīgai kapitāla izvietošanā un konkurētspējā.
Šodien tiek lemts par „tautas banku”. Tā ir laba doma par sava veida instrumentu izveidi daļēju iepriekš pieminēto, stratēģisko tautsaimniecības finansēšanas momentu nosegšanā. Cerams, ka būs rīcība un kustība, ne tikai spriešana.
Pašlaik būtu pāragri runāt kā es mazais uzņēmums uz kādu atbalstu vai pakalpojumiem pretendētu, bet par to noteikti uzrakstīšu turpmāk.
Atgriežoties pie Parex bankas. Manuprāt, tika pieļautas daudzas būtiskas kļūdas banku pārņemot, bet lielākā no tām neapzinoties vai nedefinējot stratēģiskos mērķus. Apzinoties mūsu kļūdas, lai tās nepieļautu turpmāk, mums pie tautsaimniecības ietekmējošām darbībām jāparedz attīstības scenāriji un jāpieņem lēmumi stratēģiskā kontekstā. Vai tas ir profesionalitātes trūkums vai vienkārši vēlme dzīvot īstermiņa, bet mūsu kļūdas bieži vien ir dēļ šī viena soļa uz priekša skatiena.
Pāris teikumi laikam jāuzraksta savām domām par Parex grūtībām. Neesmu nekādā veidā bijis saistīts ar Parex banku, nezinu reālo situāciju, pārsvarā tik cik publikācijas.
Mans ekonomista viedoklis būtu, ka banka ne tik daudz kļūdījās ekonomiski izvietojot kapitālu kā nonāca par privāto ķīlnieci mūsu nacionālajai dižķibelei. Bankas problēmas lien laukā pašlaik ar Latvijas Pasta aizdevumu, pašvaldību kredītlīnijām un aizdevumiem, Parex banka bija lielākā Latvijas obligāciju turētāja utt. Latvijas nacionālās problēmas kļuva lielā mērā Parex problēmas, kas savā veidā noveda kur noveda.
Nacionālā banka ir vajadzīga. Negribētu, ka šī banka ir negatīvā portfeļa turētāja skandināviem. Nacionālām prioritātēm jābūt ievērotām katrā no „tautas bankas” funkcijām. Cerēsim, ka tā būs!
Respect!
Par kļūdām pārņemot, ar smaidu atceros, kā pēc ‘nasingspešla’ izgāšanās, Godmaņtēvs šo aizstāvēja 100.pantā, šķiet, redz’ ‘daži esot nevis runātāji, bet darītāji’, un ka ‘nasing…’ esot fiksi un veiksmīgi veicis sarunas ar K&K vienā vakarā, citiem ‘ar visām komisijām’ aizietu vairākas nedēļas. Ņemot vērā ka K&K nav mazie bērni, varam tikai sapņot par to, ko varēja un ko reāli pārņēma. Un vai vispār vajadzēja…
[...] Dotajā mirklī mūsu finansu iespējas jeb tautsaimniecības asinis (skābeklis) ir beidzies, padomāt kā mēs veidojam savu finansu sistēmu nacionālāku. Mazinam mūsu atkarību no ne-Latvijas kapitāla ieplūšanas. (Skat. ieskicējumu:http://aivars.wordpress.com/2009/05/08/nav-dzives-bez-savas-bankas/). [...]
[...] Kokina raksts, raksts par finansu kapitāla importu, ko pieskāros rakstā par nacionālo jeb tautas banku, ļauj [...]
[...] nav kapitāla (par to rakstīju jau iepriekš) kā jau secinājām iepriekš. Nauda ir dārga un būs vēl dārgāka. Kapitāla uzkrāšana un [...]