Ēdot darba zirgu vasarā kā aparsim lauku rudenī?

17 07 2009

Šodien redzēju gan Dienas biznesā, gan TVNETā Jāņa Ošleja rakstu. Palasīju komentārus un savā veidā sametās žēl „latviešus” vai „Latvijas iedzīvotājus”.

Vispirms, man liekas, ka Jānis ir viens no šī brīža talantīgākajiem un drošākajiem sava viedokļa paudējiem – ekonomistiem. Cienu viņu par to! Šis paziņojums jeb nostāja liecina par divām lietām, ko cenšas ieskicēt Jānis: Latvijas ievainojamību un ekonomisko trauslumu, kā arī nekustāmo īpašumu topošo burbuli.

Dotajā mirklī mums ir nozares, kas eksportē. Nav unikālu eksportnozaru, kas mūs izceltu nodokļu ieņēmumu un pievienotās vērtības saulītē. Klasiskās eksporta nozares no Jēkaba laikiem: koksne, pārtika.. kuģus vairs nebūvējam – „pārprofilējam” par preses izdevējiem un nekustāmo īpašumu apsaimniekotājiem. Beigšu polemiku.

No visa ekonomiska konteksta tuvākajā laikā pie straujo cenu krituma investīcijām/spekulācijām pievilcīgākais būs „nekustāmā īpašuma” tirgus. Neticu LATIO paziņojumiem par šī tirgus atdzīvošanos rudenī, bet ticu, ka tuvāko divu gadu laikā, tas varētu būt viens no pirmajiem, kas „atdzīvosies”. Jāņa skatījumu, ka jau tagad jāstrādā pie nākotnes „burbuļa izveides” novēršanas valsts normatīvo aktu bāzē ir argumentēts, pareizs un stratēģisks ieteikums.

Šī burbuļa novēršana savā veidā novērstu ne-sabalansētību ekonomikā un sava veida inflāciju un resursu nepamatoto sadārdzinājumu nākotnē.

Jāni vēlētos papildināt vēl ar divām problēmām, kas savā veidā ieskicējas visa kontekstā. Mūsu izglītības kvalitāte tuvākajos gados strauji kritīs un sociālā nevienlīdzība pēc socioloģijas definīcijas ceturtajā paaudzē veidos „mūžīgos nabagus”. Respektīvi, mums ne tikai atšķirsies ieņēmumu atšķirības un nodrošinātības līmenis sabiedrībā, bet arī izglītības kvalitāti uz kuru katra no sociālām grupām varētu pretendēt. Veidosies sava veida nolemtība uz nabadzību, sociālā nestabilitāte un daudzas iekšpolitikas problēmas šā vis kontekstā, kas nodokļu naudas izteiksmē mums visādā ziņā „ļoti dārgi izmaksās” gan tieši, gan netieši.

Viennozīmīgi pievienojos Jānim viņa apgalvojumos!

Jānis vienmēr ir bijis par „kontrolēto devalvāciju”. Domāju, viņš nav mainījis savu viedokli par to arī šobrīd. Drīzāk devalvācijas ieteikumi varētu tikt pielīdzināti „aviācijas izmantošanai notekcauruļu tīrīšanai”. Notekcaurules Rīgā arī ir aktuāla mikroekonomikas tēma, skat. Varam pat bez VID arhīva palikt plūdu sakarā..





Atvadamies no Brīvā tirgus!

9 07 2009

Mārtiņam, nu jau ir divas publikācijas: 1 un 2 par Hermess aiziešanu no Baltijas tirgus. Man šajā sakarā ir cits skarbs secinājums. Diemžēl, bet esam 90′o sākuma posmā, kad lielie uzņēmumi kā Lattelekom Tehnoloģijas varēs uz savas naudas resursa veikt lielās piegādes un projektu realizācijas Latvijā. Secinājums ir viens, mazie iet zem ūdens. Palikušie nodrošinās par lielām peļņas normām realizēs projektus. Naudas izmantošana valsts projektos būs vēl zemākā efektivitātē kā bija. Kaut kā vis tas sāk līdzināties Āfrikas valstu stāstiņiem..

Lai dzīvo „krokodili”! Ēdīs, plosīs un dalīs! Domāju, ka pašlaik mums brūk arī „brīvais tirgus” un dabīga tirgus konkurence. Uzplauks monopoli. Šie ir mani secinājumi no redzētā. Nesaskatu, ka mazi vai vidēji izdzīvos, ja viņiem nav pieejami apgrozāmie līdzekļi.





Kā atbalstam inovācijas jeb tikumi nemainās!

25 06 2009

Ir publikācija gan easyget.lv, gan LU.LV par to ka:

LU Studentu padome pagarina pieteikšanos Zinātnisko projektu konkursam

Super! Ir iespēja, kur pieteikties šajos grūtajos laikos!

Paziņojumā ir rindkopa:

Projekta pieteikums ir jāiesniedz LU Studentu padomes birojā Raiņa bulvārī 19 (144. telpa), kā arī jānosūta uz e-pastu lusp.konkurss@gmail.com. Tajā ir jābūt pieteikuma veidlapai, detalizētam aprakstam un tāmei. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa pieejama: www.lusp.lv .

Ko mēs redzam www.lusp.lv?

mozilla

No Firefox

explorer

No Explorer

Secinājumi:

Dotajā mirklī ir ļoti svarīgas iespējas un atbalsts! Ļoti svarīgi ir studentiem sajusties vajadzīgiem vai sajust iespējas “realizēties”! Dotajos laikos ir jāuztraucas par savu darba vietu un savu efektivitāti! Tad “kāda v**na pēc” LU, kas sevi definējusi kā “inovatīvitātes epicentrs”, strādā tik nekvalitatīvi? Kas par to ir atbildīgs? Noteikti kāds maza ranga ierēdnis, bet ko virsvada un par ko atbild vadība?





KĀ NAGLAI UZ GALVAS!

14 06 2009

Visu cieņu zemāk publicētajam:

Liepājas ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs atvaļinājies no dienesta policijā un pirms nedēļas pārcēlies uz dzīvi Dānijā, kur plāno iztiku pelnīt kā vienkāršs strādnieks.

Oficiāli 17.jūnijā beidzas Kleinberga atvaļinājums un arī dienests Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldē.

Ceļu policijas priekšnieks izvēlas melnstrādnieka darbu DānijāM. Kleinbergs pirms aizbraukšanas Liepājas žurnālistiem stāstījis, ka par šādu rīcību izšķīries, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju valstī.
Kleinbergs gan vietējā televīzijā, gan presē atzinis, ka neko labu no  valsts tuvākajā laikā negaida. Viņš uzsvēris, ka tagad kā ģimenes cilvēks nav gatavs strādāt uz patriotisma un entuziasma pamata kā deviņdesmito gadu sākumā.

Bijušais ceļu policijas virsnieks prombūtni plāno uz ilgu laiku – vismaz pieciem līdz desmit gadiem.Dānijā viņš, iespējams, strādās lopu fermā, par pastnieku vai šoferi.

Pašlaik viņš uz Dāniju devies kopā ar dēlu, taču vēlāk viņam pievienošoties sieva ar jaunāko atvasi.

Db jau rakstīja (03.04.2009), ka Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes KPB 3. nodaļas priekšnieks Madars Kleinbergs kā sezonas strādnieks atvaļinājuma laikā Dānijā pērn nopelnījis vairāk nekā savā amatā.

Viņš bija pirmā augsta ranga policijas amatpersona, kas pirms diviem gadiem publiski atzina, ka ar policista algu uzturēt ģimeni ir grūti.

Madars Kleinbergs bija gandrīz vai vienīgais ceļu policists novadā, par kuru plašāka sabiedrība bija pārliecināta, ka viņš principiāli neatzīst nekāda līmeņa korpuciju.

No sevis gribēju izteikt visdziļāko cieņu Madaram! Cieņu cilvēkiem, kuri cīnās un strādā, nevis dzen “tukšus salmus” pārgrieztām sejām!

Centīšos ar saviem nākošajiem blogiem līdzēt pārdomās par ekonomiku un stiprināt pārdomas par iespējamiem risinājumiem!

Izturību un “gaišu prātu” pārdomās!






Vai kāds vēl tic Latvijai?!

6 06 2009

Jau iepriekš rakstīju par valsts piramīdu, valsts parādzīmēm un RIGIBORu.

RIGIBORsRIGIBORs ir debesīs.

Algas samazinās.

Vēl ir daudzi “solījumi” no topošajiem deputātiem.

Cerību pilns skatiens nākotnē.

Esam palikuši populāri. Esam izpētes objekts ārzemniekiem. Financial Times raksts bija interesants ar citātu:

Now Latvia probably beats Iceland to the title of Europe’s worst-hit country. The Latvian central bank predicts that the economy will shrink by 18 per cent this year; Iceland expects its decline to be a mere 10.6 per cent. Altogether, economists predict Latvia’s gross domestic product will drop by about a quarter between 2008 and 2010 – not far off the 30 per cent that the US shrank during the Great Depression. If other countries have economic hangovers, Latvia is in intensive care, having years of champagne pumped from its stomach.

Neaizmirsīsim, ka Islandē ir lielākās zivju iegulas pasaulē un pietiekoši daudz burbuļa laikā ieguldītā kapitāla ražojošos uzņēmumos, piemēram, Latvijā – Laima, Staburadze.. Kas veido šo IKP. IKP samazinājums ir balstīts uz kapitāla ne tik straujo peļņas kapacitāti. Kas mums ir Latvijā par ražošanām bez Latvijas Valsts Mežiem, Liepājas Metalurga un Grindeksa? Par kapitālu un nākotnes kapitālu jau rakstīju iepriekš.

Domāju, ka mums ir ļoti neefektīvs un slikts menedžments. Slikts pašvaldību līmenī, jo netiek atbalstīti un attīstīti vietējie resursi. Vāja kohēzija. Valsts vadība ir zem katras kritikas. Domāju, ka kompetences trūkums, politiskās gribas trūkums un lēmumu pieņemšana ir zem katras kritikas. Žēl ka nav tik viegli kā atlaist darbiniekus firmā vai valsts iestādēs ekonomēšanas argumentācijas mērcē.

Mēs esam viens liels JOKS!

Valsts kase izsolē nepārdod valsts parādzīmes

(Dienas Bizness, 3.06.09)

FT izteikumi par Blūmu un cepumiņiem, Valda uzvalciņu tulkoju, kā liekas ilustrācijas, lai veidotu tēlu un aizpildītu zīmes, jo bailes vai nevarēšana ilustrēt variantus, domas un scenārijus. Cerams nākotnē domāsim ar savu galvu par savu likteni, nevis paļausimies uz ārzemniekiem. Ārzemniekiem arī varētu būt “gudro” tēls nevis redzējums, ieinteresētība un kompetence ieteikumiem. (Vēstures līdzīgā krīze Argentīnā, liecina par labu savai galvai.) Kļūsim sociāli atbildīgāki un aktīvāki ar maziem darbiem.






Mūsdienu ekonomiskās JUKAS

6 06 2009

Kapitālisms mainās. Visapkārt ir ekonomiskās pārmaiņas vai juku laiki. Man likās ļoti labs raksts Rīgas laikā. Citāts:

Iespējams, tāpēc pašlaik vadošā ekonomiskā metode ASV, Lielbritānijā, Vācijā ir valsts atbalsts, ekonomikas stimulācija, nacionalizācija un citas postkapitālistiskas rīcības formas. Valdības, nojaušot iespējamo zaudējumu armagedoniskos apjomus, vairs neuzticas Šumpētera “radošajai nojaukšanai”. Lielo uzņēmumu kapitāls ir kļuvis bezjēdzīgs, tas neko nenodrošina un neapdrošina.

Patiešām, atvasinātie kapitāli, atvasinātie ieguldījumi, bet reālā atbildība un bezspēcība, kas iestājas negatīvā scenārija gadījumā ir mūsdienu realitāte. Domāju, ka kapitālisms virzīsies jeb kapitālisms 2.0 būs kas līdzīgs no Umair Haque. Viņam vispār ir daudz saistīto pārdomu par šo domu, kurām ir argumentēts pamats materializēties nākotnē.

Garš ievads. Atgriežoties pie Latvijas. Mēs varam redzēt, ka mūsu atvasinātais kapitāls jeb valsts “aizņemšanās spēja” pietika tikai PAREXam. Mūsu pašreizējais kapitāls, kurš ir pieejams vai potenciāli piesaistāms (Eiropas naudas, SVF naudas utml.) ir ļoti niecīgs vai knapi pietiek “valsts patēriņam” (valsts budžeta lāpīšanai). Kāda ir mūsu nākotne?

Lielā mērā Godmaņa mājas video ir ar “patiesības domu graudiem”. Mums vajag orientēties uz ražošanu, kas nodrošinās darba vietas, kapitāla uzkrāšanos un nākotnes labklājību mūsu bērniem (varbūt ne mums).

Mums nav kapitāla (par to rakstīju jau iepriekš) kā jau secinājām iepriekš. Nauda ir dārga un būs vēl dārgāka. Kapitāla uzkrāšana un sākumkapitāls būs (ir) problēma.

Mums jādomā par “par eiro”. Par to, ko mēs varam vienkārši, inovatoriski, viegli un ātri piedāvāt ārzemēs.

Pasaules attīstība būs ļoti strauja nākošos pāris gados. Viss ir mūsu rokās, cik daudz no attīstības pīrāga būsim izcepuši “paši savām rokām”.

Labas receptes. Veiklas rokas un gardu kafiju pie “pašu kūkas”!






Visiem ir iespējas, bet KĀDAS :)

6 06 2009

Vakar bija vairāk kā 40 minūšu rinda Latvijas Bankā, lai veiktu valūtas maiņu. Neviļus radās pārdomas. Cik brīvi mēs esam iespējās? (Par to domāju uzrakstīt nākošajā blogā.) Cik brīvi drīkstam būt savās pārdomās un secinājumos?

Vai atceraties Smirnova kungu? Man liekas nepilnību pilna Smirnova kunga veids, saturs un forma secinājumiem. Pārsvarā secinājumi ir interesanti un vērtīgi, bet profesionālā vidē nevis publiskā. Šoreiz ne par to. Atceraties, ka kādu brīdi atpakaļ viņš paredzot pa 80% notiekošo šobrīd, iedzīvojās represijās. Vēl pašlaik ir pēdas viņa intervijās:

Smirnovs: Es joprojām esmu uzraudzīta persona, krimināllieta pret mani nav slēgta.

Paskatoties publikācijas pagājušajā nedēļā publiskajā telpā no AL un . Saliekot vienos svara kausos Ventspils pasniedzēju, lektoru un ekspertu ar naudas, varas un publiskas sejas ietekmi LV sabiedrībā, kuram ir iespēja graut LV tautsaimniecību? Cik brīvi mēs “mirstīgie” varam runāt? Pārdomām par brīvību, iespējām un aizgājušajiem (vai vārbūt nē) “Padomju klusēšanas laikiem”.

Pārdomas par vienlīdzību.. Vai varbūt jāpiekrīt Rīgas Laika rakstam ar ietvertām pārdomām no Marčello Simoneta, “Mediči bankas sabrukums”, Forbes, 2008. gada 31. oktobrī:

Pagātne rāda, ka cilvēki varas virsotnēs vienmēr tiekušies slēpt un mazgāt rokas, tikmēr piesavinoties kapitālus valsts vārdā, daloties savos parādos ar sabiedrības zemākajiem slāņiem, bet peļņu privatizējot.





Varbūt kļūt “veģetāriešiem” un neēst otru LATVIETI?

3 06 2009

Man ĻOTI patika domas formulējums un virziens Ķīļa kungam.

Esmu sapratis un noformulējis līdzīgu pozīciju savai ikdienai. Nesūdzies, apvienojies, dari īstermiņa, uz konkrētu mērķi, mazā komūnā.

Jūs jautāsiet: ko, kā, kur? Es izveidoju šo blogu, es apkopoju savas pārdomas, es apvienoju savas mājas īrniekus vienkopus biedrībā, es veidoju mājas siltināšanas projektu utml.. Tāpat es veidoju inovatīvus projektus un grupas jauniem produktiem/risinājumiem.

Ķīļa kungs sāk rosināt interesantu domu.. Man patiktos domas, kur mēs sāktu kļūt pašpietiekami, ne tik vāji un provinciāli, kur mēs veidotu aktivitātes, lai vienotos.. Kā, piemēram, padalīties ar bērnu pieskatīšanu, padalīties ar grāmatām, padalīties ar zināšanām utml.. veidot komūnas, biedrības, sociālās grupas.

Esmu par un esmu gatavs līdzdarboties!

Veiksmi jaunradei!





Mēs jau lepojamies ka esam “baltie”, ko var “citi”?

27 05 2009

Gribējās jau sen uzrakstīt, ko var “tumšās rases” pārstāvji.

tupikMan patika Dienvidāfrikas uzņēmējdarbības atbalsta programma. Pārdomāta, precīza un “tumšās rases” (iedzīvotāju) aizstāvoša.

Programma ir diferencēta investīciju lielumam un mērķiem.

Programma ir vērsta uz darba vietu radīšanu, kompetences iegūšanu un investīciju piesaistīšanu ar ietvertu nacionālprotekcionismu.

Lai novērtētu nacionālās intereses jāpasēž cietumā, varbūt vēlēšanās balsot par Rubiku..

Lepoties, ka esam “baltie cilvēki”, laikam maz ir kas cits kā tikai “baltums” :P

Nigga Please





Nejaukt ekonomiku ar polimiku

25 05 2009

Šodien Gatis Kokins ilustrēja Latvijas kapitāla un finanšu pieplūdumu jeb kapitāla importu.

Finansu imports

Gata Kokina raksts, finanšu kapitāla importa problēma, ko apskatīju rakstā par nacionālo jeb tautas banku, ļauj summēt:

  • Finanšu imports caur nacionālām finanšu struktūrām mazinās;
  • Tiešās investīcijas un kapitāla imports caur “ārzemju bankām” mazinās;
  • Valdība kā lielākais iekšējā tirgus patērētājs mazina pasūtījumus;
  • Valsts nodokļu ieņēmumi krīt;
  • Nav iespējas iegūt ārpus Latvijas finansējumu;
  • Valsts nesamazina ierēdniecību;
  • Nav ekonomikas stimulēšanas programmas;
  • Nav ekonomikas stimulēšanas caur valsts pasūtījumu;
  • Veidojas “spirāle” – iekšējā tirgus straujš samazinājums.

Nesaredzu preventīvas darbības. Labprāt, uzklausītu alternatīvus viedokļus vai redzējumu.